Namīpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana sedz zaudējumus, kādi radušies trešajām personām namīpašnieka darbību, vai bezdarbības rezultātā. Visbiežāk nolaidīgas vai nepārdomātas namīpašuma apsaimniekošanas rezultātā tiek nodarīti svešam īpašumam. Visai bieži zaudējumi tiek nodarīti personām, kuras nav pat tieši saistītas ar apsaimniekojamo mājokli. Netrūkst gadījumu, kad no sliktā stāvoklī esošas ēkas fasādes krīt apmetuma gabali, kas bojā uz ielas esošos automobiļus. Arī namīpašniekiem, kas savu mājokli uztur labā stāvoklī ir dažādi būtiski riski nodarīt zaudējumus citu personu īpašumam un veselībai. Sevišķi riskantas ir ziemas, kad no ēku jumtiem krīt lāstekas un sniegs. Dēļ augstuma no kāda gāžas sniegs un ledus, kā arī to lielo svaru, uzkrītot gājējām, nopietnas traumas ir neizbēgamas, izraisot darba nespēju un traģiskos gadījumos pat nāvi. Daudzviet pilsētās ietves platums ir tikai mazliet plašāks par metru, bet brauktuvi norobežo tur cieši novietoto auto rinda un sašķūrētā sniega vaļņi. Ņemot vērā to, ka jumti mēdz pārsegties pāri aptuveni pusmetru pāri ietvei, ir ļoti sarežģīti norobežot gājējus no bīstamās zonas, vienlaikus saglabājot tiem vismaz metru platu pārvietošanās koridoru, kādu paredz Ministru kabineta noteikumi. It sevišķi tādēļ, ka ietves bīstamās daļas norobežošanai īsti nav labāku līdzekļu par, pie mietiņiem piestiprināto, drošības lentu, kuru pirmais neapmierinātais garāmgājējs vienkārši pagrūdīs malā. Tādā gadījumā, namīpašniekam nekas cits neatliek, kā cerēt, ka sētnieks, kuram parasti tiek uzticēta ietves norobežošana, spēs atjaunot norobežojumu pirms, kāds no garām gājējiem cietīs. Protams, savlaicīga sniega un lāsteku tīrīšana visas ziemas garumā ierobežos šos riskus, bet, ņemot vērā mainīgo Latvijas klimatu, neviens namīpašnieks nav pasargāts no situācijām, kurās naktīs uzsnieg bieza sniega kārta, kas no rīta, ar pirmajiem saules stariem, sāk kust, nomētājot ietvi ar lieliem, slīdošiem sniega klēpjiem. Diemžēl lielākā daļa Latvijas namu nav civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Turklāt, arī gadījumos, kad nams ir apdrošināts, tas visbiežāk ticis darīts daļēji piespiedu kārtā, sekojot kredītlīguma nosacījumiem. Ņemot vērā plašo risku klāstu un to specifiku, kas, pat prātīgākajiem namīpašniekiem, neļauj justies pilnībā drošiem, ir jācer, ka tuvāko gadu laikā šī situācija uzlabosies.