Diemžēl lielākā daļa no Latvijas īrējošajām mājsaimniecībām nav apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību. Tam ir vairāki iemesli. Būtisks faktors ir tāds, ka lielu daļu īrējošo mājsaimniecību sastāda gados jauni cilvēki, kuru īrētajos dzīvokļos nav lielas materiālās vērtības, tādēļ tie nopietni neapsver jebkādu brīvprātīgu apdrošināšanu, gan pret savu īpašumu, gan pret zaudējumiem, kādus tie nejauši varētu nodarīt svešam īpašumam. Liela nozīme ir arī īrnieku vājajai izpratnei par to, par ko tieši viņi ir atbildīgi. Daudzi īrnieki uzskata, ka visu atbildību uzņemas dzīvokļa īpašnieks. Ja viņiem nepieder dzīvoklis, tad nepieder arī ūdens caurule, kura varētu plīst un nopludināt apakšējo kaimiņu, kurš tikko ir iztērējis prāvu summu dzīvokļa remontam. Tā ir daļēja taisnība, jo, piemēram, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas stāvvadi, ir nama koplietošanas īpašums, kas pieder nama īpašniekam un par kā uzturēšanu atbilstošā, drošā stāvoklī ir atbildīgs nama apsaimniekotājs. Tomēr vairums saliešanas gadījumu rodas tieši iedzīvotāja vainas dēļ. Pirms iešanas uz darbu, ieslēgtā vecā veļas mašīna var salūzt, izlejot visu savu saturu uz grīdas, ūdenim lēnām izsūcoties cauri pārsegumam un iekļūstot apakšējo kaimiņu dzīvoklī. Aizmirstas aizgriezt virtuves izlietnes ūdens krānu un, ūdenim lēnām smeļoties pāri malām atkārtojas iepriekš minētā situācija. Uz plīts nejauši tiek atstāta tējkanna un rodas uguns nelaime. Šādos neparedzamos negadījumos svešam īpašumam var tikt nodarīti milzīgi zaudējumi, kuru segšana uzliks milzīgu finansiālu slogu jebkurai mājsaimniecībai. Protams, liels faktors ir īrnieku ierobežotā rocība, kas ir pamatā uztverei, ka ir par katru cenu jāizvairās no katra maksājuma, kas netiek uzspiests obligāti. Tomēr īrnieka civiltiesiskā apdrošināšanas polises cena parasti nesasniedz pat 50 euro gadā. Grūti iedomāties, ka, apzinoties zaudējumus, kādus neapdrošinātie īrnieki riskē segt no pašu ģimenes budžeta, visai simbolisko summu, kāda tās no tiem pasargātu un garo triviālo tēriņu sarakstu, kas gada laikā ievērojami pārsniegtu šo summu, liela daļa neizvēlētos tomēr apdrošināties. Galu galā, savas civiltiesiskās atbildības neapdrošināšana ir tāda kā apgriezta loterija. Tā vietā, lai par simbolisku cenu nopirktu loterijas biļeti, kas piedāvā laimēt bagātību, neapdrošinātie īrnieki izvēlas izvairīties no simboliskas samaksas, lai riskētu zaudēt milzīgu summu.